Vasara

Fjū, varbūt beidzot saņemšos un kaut ko uzrakstīšu. Ļoti atvainojos, ka tā sliņkoju, bet man nebija noskaņojuma izpausties. Un ar katru dienu ir arvien vairāk, ko rakstīt, tādēļ vēl jo mazāka kļuva vēlme drukāt. Bet tagad beidzot tas jāizdara - nevar tak palaisties! Labi, centīšos pa druskai no visa te salikt.

19. maijā biju uz brīnišķīgu izrādi "Ziema" Krievu drāmas teātrī.

„Gleznains ziemas pasaku mežs, debesīs – zvaigznes. Pasaku mežā parādās Sniegbaltīte”, - tā sākas dramaturga, aktiera un režisora Jevgeņija Griškoveca luga.
Luga ir nostalģija, pārdomas, līdzpārdzīvojums. Tā garantē iejūtīgu līdzdalību. Divi cilvēki, kas salst sniegotā mežā, gaida, atminas – un saņem otru iespēju, turklāt ne tikai vienu. Bet varbūt, ka tās ir tikai viņu iedomas?

Visa darbība norisinājās tiiik mazā skatuvītē - drīzāk melnzemes smilšu kastē, kur zem zemes bija izgaismots pamats. Izskatījās iespaidīgi. Un tās piemīlīgās, baltās, pūkainās cepures ar zaķa un lāča ausīm! aaah <3 Es arī tādu gribu!


Tā, turpināšu ar ZZ čempionātu - gāja visādi. kopumā interesanti. Es piedalījos ļoti maz uzdevumu pildīšanā... pārsvarā noskatījos. Bet nu, Labi, ka tur bija daudz dažādu interesantu stendu. Īpaši brīvajā laikā man patika skatīties, kā Gita kā pro dejo uz paklājiņa - nu tā, kur uz ekrāna tās bultiņas rāda, tev jāuzkāpj. Visi bija šokā. Epic! Tad es dabūju pa brīvu veselu kaudzi baloooniņu un biju laimīga! Vēl pa brīvu dabūju putriņas, tās ātri pagatavojamās. Bija labas! ^^ Un arī dažādus sīkumus - aproci, nozīmīti, uzlīmes, kartiņas... viskautko. Tad vēl ar Gitu, Lāsmu un Ievu aizgājām uz kkādu Rīgas viesnīcu, uzbraucām uz 24 (??) stāvu un vērojām skaisto skatu pa lodziņu. Stilīgi! :D Bijām arī Maķītī - puslīdz neveselīgi tur paēdu ar McRoyal burgeru, salātiem un kolu. (n_n)
Kā jau biju domājusi - klase neieguva nevienu no četrām augstākajām vietām, bet tomēr kkas labs bija - mēs iepatikāmies Ādažu čipšiem, tādēļ ieguvām simpātiju balvu - katram dalībniekam pa 2 pakām. Nom, nom. :P Dienas beigās biju pārsalusi, bet laimīga - ar kaudzi dažādu sūdiņu un baloniem.



Tā, ko vēl aizmirsu pastāstīt? Kas bija tālāk? Vot tā ir, kad neraksta uzreiz, aizmirstās!
Labi, tad beidzot pienāca pēdējā skolas diena - liecību izdošana. mans mērķis tika panākts - man ir augstākā vidējā atzīme klasē (8.4), nav zemākas atzīmes par 7. Yaay. Nenolaižos.
Pēc liecību saņemšanas ar evi, Marci un Anci devāmies uz čilli Picu, tur "nosvinējām", izdzerot pa kokteilim. Nom, tā "mīlošā sirds" (???) ir gaaaršīgs! un tagad es neatceros, ko darījām vēlāk. Ā, jā, aizbraucām mājās, tad es devos pāris stundiņas pasauļoties, bet jau 5 satikāmies ožos, pavazājāmies, aizgājām līdz Hesītim, atkal ēdu salātus (šoreiz bez burgera), tad minos mājās. jauka dieniņa bija!

3. jūnijā ar Ancīti devos uz Rīgu. Devāmies uz Forum cinemas, lai beidzot noskatītos "Hangover 2". Tik labu filmu sen neesmu redzējusi - smējos nepārtraukti! :D iesaku visiem!

Pēc lielās popkorma pakas un kolas izdzeršanas, abas laimīgas devāmies uz Vecrīgas veikaliem, tur kā parasti neko īpašu neatradām. Ā, ne, pag. Ance dabūja jaunas saulenes! Es arī dažas īpaši interesantās piemērīju, man jau patika! Beigu beigās nonācām Origo veikalos.un tur atradām to - Visideālāko aksesuāru veikalu uz pasaules - Diva. es tur gribu bezmazvai VISU! Ja tikai būtu nauda... bet nopirku gredzenu un superīgus auskariņus. Jā, man patīk zila krāsa un spalvas ^^

man patīk sarunāties ar Anci. parasti tādas interesantas sarunas sanāk. Tagad neatceros par ko, bet nu...
Vilcienā vēl saņēmu īsziņu no sen neredzētā Čakāna, kurš pasauca vakara pastaigā, tā ka vismaz nebija vienai no Ožiem jāiet mājās. Viņš ir kļuvis emocionālāks!(izskata ziņā) Un viņam atkal ir jauna meitene :D Atkal! xD Gunta laikam. ok, whatever

Tā. 4. jūnija vakarā mani pasauca Sabīne, Kikis un Gundega spēlēt volejbolu. Tiiik forša spēle! Kaut tādas būtu biežāk! Uzzināju, ka orķestris vasarā laidīs uz Poliju, Kikis tiks iespējams uz Coldplay konci, bet es to visdrīzāk skatīšos kīnoteātrī! ^^Un Gundega ar Sofiju ir dabūjušas kleitas un kurpes izlaidumam - gribas ātrāk redzēt! āāā, būs tik ideāli! Tik jāizdomā, kādas puķes dāvināt! (baigā problēma xD)

Un šodiena... jauka! Biju pasu nodaļā - beidzot saņēmu to jauno, sarkano pasi! Interesanti, kādēļ tur iekšā ir zelta putns? Bet man jau patīk. Un Pēc tam man bija jāiet pie frizieres - Martas ieteiktā. Ļoti forša, man patika, ka varēja parunāties! :D Un beidzot nogriezu matus! Nākošnedēļ atkal iešu - bet šoreiz krāsošu. Būs jums pārsteigums (nu, kā kuram) Bet pagaidām tā --->

Ah, cerams, ka vairs nebūs tādas sliņkuma uzplūsmas. Gan jau drīzumā atkal ko uzrakstīšu. visdrīzāk, ka jau šajā ierakstā daudz ko esmu aizmirsusi ierakstīt, bet esmu taču aizmārš, īpaši vasarā! man piedodams. un, ja kāds vēlas kaut kur pabraukāt ar riteni - pasauciet mani arī! Bučas! :*

One Republic - All We Are

Random Pic

Biju domājusi, ka maijā vairs nebūs ierakstu, bet nu sanāca... Nekas dižs.

I wish you were her, you left out the 'E'
You left without me
And now you're somewhere out there
With a bitch, slut, psycho babe
I hate you, why are guys so lame?

Everything I gave you I want everything back but you

Avril Lavigne - Everything back but you

Surprised

Omg. Tik pārsteidzoša diena kā šodien sen nav bijusi! Vispirms chemistry shock, tad informātikas shock, tad dream shock, tad chatting shock, beigās vēl comment shock. O_O Nebiju domājusi, ka TU atradīsi manu blogu, kur nu vēl lasīsi kko! Kā tu vispār te nokļuvi - eksistē tak miljards citu emuāru, kā varēji atrast tieši šo?

Lost Prophets - If It Wasn't For Hate, We'd Be Dead By Now

It was only just a dream

Ak, tikko uzzināju, ka esmu tomēr rādījusies tavos sapņos. Nezināju. Likās, ka tā ir tikai man. Lai gan, kas lai to zin, kad tas bija!
Kaut arī... pat tad, kad viss bija labāk nekā tagad, nekad nebiju rādījusies, vismaz neizpaudi to. Kāpēc tad tādas izmaiņas?


P.s. Ja jūti vēderā tauriņus - neuztraucies, kuņģa skābe tos ātri vien nogalēs.

I love the way you act like you don't care,
You keep me coming back again, cause you're my addiction.
I'm holding out for you,
So use me like you do.
It's burning in my mind,
Let's intertwine.
Now you know what I want you to say.
I've got you on your knees,
But I'm the one who's begging please

Perfect Like Me - Scream My Name

Night

Tātad: ir noslēgusies mana aptauja, kurā jautāju, kāpēc lasāt manu blogu. Lūk rezultāti-

1. Kad nav ko darīt, ir ko palasīt... (8 balsis)
2. Lai pasmietos par tevi (6 balsis)
3. gribu zināt, kas notiek tavā dzīvē (4 balsis)

Tā, par šo man ir sakāmas dažas lietas/ ir secinājumi. Pirmkārt - woowowowow. kopā saņēmu, cik atceros, laikam 20 balsis. Man ir tikai 7 redzamie sekotāji. Tagad man ir jautājums - kas lasa manu blogu? Ok, vēl 3 personas zinu, bet vēl 10? Varbūt atklāsieties?
Tad tālāk par pašiem balsojumiem. Lielākā daļa šo vietni apmeklē, lai izklaidētu sevi garlaicības brīžos. Arī labi! ^^ 6 cilvēki par mani vnk totāli ierēc (Nebiju domājusi, ka esmu tik nožēlojama/smieklīga (kā nu kurš no jums, acīmredzami, domā)) Un, visbeidzot, 4 cilvēkus interesē mana dzīve, kas priecē! (hug) :*
Vēl bija nobalsots par Cits variants. Gribētu zināt, kāds tas ir.
Trādirīri, kopsummā saprotu, ka šī rakstīšana laikam nav bezjēdīga, varu to turpināt.

Ilgi neko nebiju rakstījusi. Vienkārši nav laika. (Nerunāšu par to, ka dienasgrāmata stāv novārtā jau kādu mēnesi, diemžēl...) Bet ja tāds parādās, tad izniekoju to citādi.

Aizvakar biju uz teātra izrādi "Smagais metāls". Lūk, apraksts -

"Rugetta raksta savu dienasgrāmatu piecus gadus - no 11 gadu vecuma līdz 16 gadiem. Šis dzīves posms ir viņas meklējumu, jūtu mulsuma, arī izmisuma pilns. Pirmais skūpsts un sajūtas pēc tam, pirmā mīlestība, vilšanās, sāpes un asaras zēna dēļ. Brīžiem viņa cenšas ātrāk kļūt pieaugusi, izrauties no bērnības paradīzes, brīžiem negrib kļūt vecāka, jo jūt bailes lielās dzīves priekšā," par izrādes literāro pamatu stāstīja tās veidotāji.
Dumpīgs pusaudzis un sabiedrības nenogurstošā vēlme protestētāju piemērot noteiktiem sociāliem stereotipiem. Patstāvīgi domājošie pusaudži padomju laikmetā tika uztverti ar nicinājumu. Šobrīd laiks, vide un paņēmieni ir mainījušies, tomēr masu kultūra turpina manipulēt ar nenobriedušo apziņu," piebilda Mičule.

Kopumā izrāde likās ļoti laba. Pietam izrāde norisinājās ļoti mazā zālē, mēs ar Gitu nolēmām apsēsties 1. rindā, tā ka aktieri atradās apmēram 1-2 metru attālumā. Kas tāds bija pirmoreiz! Viss tik tuvu. Es apbrīnoju aktierus, kas nenovirzījās no savas lomas, izturējās tik tiešām, it kā atrastos Padomju laikos, it kā zālē viņiem blakus neatrastos skatītāji. Zinu, ka tā nespētu.
Un, runājot par notiekošo uz skatuves - lai gan skatuve bija tik liela, kā varbūt 2 manas istabas (tās nav īpaši lielas), tomēr uz skatuves atradās vieta gan Rugettas mājām, gan skolai, gan ielai, gan direktores kabinetam utt. Un tas, kā viņa nēsājās pa skatuvi - :D :D :D mētāja kūleņus kā mazs bērns, kad priecājās par džeka uzmanību, visu laiku pēc pīpēšanas (jā, visu izrādes laiku uz skatuves pīpēja, smirdēja jau nu briesmīgi) spļaudījās, izšķaidīja ar akmeni brilles, svieda pret zemi zupas bļodu... Agresīvi. Brīnos, ka netiku apšļakstīta. Nu, vienvārdsakot, episka izrāde. Tagad jāgaida nākamā ceturtdiena - došos atkal uz teātra izrādi "Ziema".

Vakar, 13. maijā, piektdienā (labais datums, piektdiena 13. ^^), ar klasi devāmies ekskursijā uz Liepāju. Pēc 3 h braukšanas beidzot nonācām mežā - bijām pieteikušies uz spēli "Bēgšana no PSRS". Visus sadalīja 2 komandās - biju 1. Tad Otrā komanda vienkārši gaidīja pus stundu, lai pēc tam sekotu.
Mums izdalīja drēbes, kas bija daudz par platu, izstāstīja noteikumus (tādus kā "Nedrīkst bojāt inventāru utt") un teica, ka jāizglābj draugs (kas beigās izrādījās parasta kanna. Vnk EPIC). Tad norādīja, ka jāseko sarkanajām bultiņām, jāatrod norādījumu lapiņas, kurās būs rakstīts, kas jādara, teica, lai esam pēc iespējas klusāki un nepamanāmāki, ka jāizvairās no sargiem. Un palaida, līdzi dodot pavadoni, kas mums palīdzēja, ja kaut ko nesapratām (Ō, ja nebūtu viņa, mēs vnk nomaldītos tik bieži! xD)
Tā nu skrējām barā notupušies, pirmā norāde bija atrast lāpas, tad ieročus, karti, lādi, pārcēlāju, kannu.... Bija jāložņā pa šauriem tuneļiem, pazemes bunkuriem, kuros bija nežēlīgi šauri, tumši, jārāpjas pa virvi, jāšauj (bet ne man), jāstaigā ar gāzmasku. Vislabākais bija pazemes tumšajās ejās, kurās mums bija tikai 2 lāpas. Pavadonis norādīja, ka vienai lāpai vienmēr jābūt priekšā, otrai aizmugurē. Vai tā bija? Protams, ka nē. Tāpēc bieži vien neko nevarēja redzēt. Jutos kā kurmis, tādēļ paņēmu lāpu sev xD
Vienubrīd pazemē bija jāmeklē kartes gabaliņi, kad visbeidzot to izdarījām, uzsprāga granāta, istaba sāka piepildīties ar dūmiem, visi uzvilka gāzmaskas. Izņemot mani un Maiju. Tās tā savilka seju! Centāmies salikt pustumsā karti - gandrīz neko neredzējām, pietam smirdēja briesmīgi (Tie, kuriem bija gāzmaskas, jau neko nejuta...) Pavadonis laikam domāja, ka esam idioti, jo tik apvainojošā tonī pateica "Jums neliekas, ka karti neliek telpā ar dūmiem, parasti iziet tuvāk pie virszemes?" Njā, tiešām, varējām iedomāties.
Kopumā mūsu komanda, manuprāt, visu darīja ne īpaši vienoti. Tādēļ arī pavadonis visu laiku teica, lai daram visu ātrāk. Man jau likās, ka esam pirmā grupa pie viņiem, kas ir tik neaptēsti. "Ja mēs dzīvotu PSRS laikos, sen jau būtu nosprāguši'' bija mūsu domas. xD
Kad nonācām pie ''Indīgās upītes'', 2 cilvēkiem pa trosi bija jānobrauc uz pretējo krastu. Izvirzījām Nauri un Česlavu. Izrādījās, ka tā nebija labākā ideja (nu bet mēs nezinājām, kas otrā galā būs jādara :D) Kad abi bija pēc lielām pūlēm tikuši otrpus upei, no iepriekš iegūtās lādes tika izvilkts gumijas tērps, ar kuru vajadzēja brist upē. No sākuma domājām, ka jāiet Česlavam. Bet tad viņš pielika savu milzīgo pēdu pie gumijas zābaka... kas izrādījās uz pusi īsāks xDDDDDD Kā mēs rēcām! Upē devās Nauris. Viņš izvilka tur esošo Kanniņu (izrādās - draugu O_O), gāja pie mums, nolika to krastā, tad devās pie česlava. Nebija laba doma lais tieši Česi... Naurim viņš bija jānes pāri upei. Smagi... x] Atvērām kannu, bet tur... bija 2 limonādes, šokolāde un kartiņas ar PSRS zīmi. Izrādījās, ka tās bija uzdevuma beigas! Nu, gandrīz... Vēl 2 kolonnās bija jājoņo atpakaļ uz sākumu, tad jānovelk izdalītās drēbes... Man lika salocīt jakas... :D Mūs pasludināja par visklusāko grupu, kas esot pildījusi šo uzdevumu, tāpēc gada beigās atsūtīs dāvanu (lai gan mēs, manuprāt,bijām pat ļoti skaļi xD Bet, lai jau sūta, mums labāk) Un tad beidzot varējām iet pārģērbties normālās drēbēs, gaidījām otru grupu.
Kad visi bijām sakārtojušies, devāmies uz molu. Bet sāka līt -_- Izmirku, bet labi, ka Ievai bija lietussargs, zem kura vēlāk slēpos.
Vēl ar gidu izstaigājāmies pa ''Nošu ceļu'' - slavenākās vietas Liepājā. Ja tik stipri nelītu... Cik labi, ka Ievai bija lietussargs!!!
Tad bija brīvais laiks, kurā daļa gāja uz Rimī, daļa vēl kaut kur, bet es, Ieva, Gita un Karīna gājām... ĒST! (mm) Tajā picērijā viss bija tik lēts un garšīgs! It īpaši tējas, arī tā ar pienu! mmm. Tādu uztaisīju arī šodien mājās. ^^
Sarunās pie galda uzzināju daudz ko interesantu. Arī baumas... Arī par sevi... Muļķības -_- Mēli izraut tam, kas tās izplata, naf*g !
Visbeidzot, kad sasildījāmies, paēdām, devāmies uz autobusu, braucām mājās. Es ar Karīnu, Haraldu, Armandu spēlēju kārtis, tad klausījos mūziku un domāju par dzīvi, atkal saskumu. Aiz loga bija vēl tik pelēki apmācies, lija...
Bet autobusā gan turpceļā, gan atpakaļceļā bija vnk tik jautri klausīties Armanda un Karīnas ķīviņos, skatīties, kā viņi kaujas! :D Kā mazi bērni, goda vārds! es tā uzvedos kkādā 7 - 8 klasē :D
Tad beidzot ap pus 10 bijām pie skolas. Vēl joprojām nežēlīgi lija... labi, ka man atbrauca pakaļ. Biju nogurusi. Atbraucu mājās, devos gulēt z_z

Šodien pamodos tikai 12. Vēl joprojām esmu miegaina. zzzz Bet vajag tik daudz ko izdarīt. Un vispār - neskatoties uz to, ka piektdiena trīspadsmitais bija vakar, nez kāpēc man neveicas šodien! Man saplīsa telefons T_T. Mans mazulis, es tevi tā mīlēju<3 !Rest in Peace.


Vismaz dabūju uzreiz citu (nu, nejau jaunu,mājās viens brīvs bija, bet normāls). Tikai viņš ķip skaitās kkāds bussines vai kkas tāds, grūti orientēties, kur ir kas. Īpaši jocīgs tur ir modinātājs - ceru, ka tas pamodinās pirmdien uz skolu, citādi nebūs labi!

Pēdējā laikā nesaprotu pati sevi. Jocīga sajūta, it kā nepazītu sevi - daru jocīgas lietas, runāju jocīgi, gribu visu ko jocīgu. Tā tak neesmu es! Negribu būt tāda, gribu atpakaļ sevi. Kaut ātrāk atnāktu vasara, būs laiks sevi atrast, saprast, ko vēlos.



P.s. Arī šis raksts man neatgādina sevi...

Left alone with only reflections of the memory
To face the ugly girl that's smothering me
Sitting closer than my pain
He knew each tear before it came
Soon He will perforate the fabric of the peaceful by and by

Flyleaf - Sorrow

- Just lyrics 2 -

Hate and destruction crashed down on our world
The stars and the stripes
The boys and the girls
It's sad it took war just to bring us together
I believe in love
I believe in forever

We're gonna burn your city
We're gonna bring your system down
I'm gonna drown my pity
Turn this to a ghost town
And when you know there's nothing left
You're gonna run like all the rest
Pack your bags and turn your back on all the friends you had left

I feel like I'm spinning out of control
Try to focus but everything's twisted
And all along I thought you would be there
(Thought you would be there)
To let me know I'm not alone
But in fact that's exactly what I was

Words are very unnecessary
They can only do harm
Feelings are intense
Words are trivial
Pleasures remain
So does the pain
Words are meaningless
And forgettable

There's no one in town I know
You gave us some place to go.
I never said thank you for that.
I thought I might get one more chance.
What would you think of me now,
so lucky, so strong, so proud?
I never said thank you for that,
now I'll never have a chance.

If I was not me
I would hate me too
Just like you do
I don‘t need to need you
Tell me what to do
Tell me what to say

A slap in the face,
And I can't erase,
These things that you say,
Don't make it all okay, it's not okay

How can i miss you if you never would stay?
If you need time i guess I'll go away.
Inside me now there's only heartache and pain.
So where's the fire?
You've become the rain.

So, I let go watchin' you, turn your back
Like you always do, face away and pretend that I'm not But I'll be here 'cause you are all that I've got
I can't feel the way I did before, don't turn your back on me
I won't be ignored, time won't heal this damage anymore
Don't turn your back on me, I won't be ignored

Have heart my dear
We're bound to be afraid
Even if it's just for a few days
Making up for all this mess

Hip Hip Hooray for me, you talk to me
(no, you don't)

All of these moments are lost in time
You're caught in my head like a thorn on a vine
To forever torment me and I wonder why
Do I wish I'd never known you at all

Im sorry it's all that I can say

You mean so much and I'd fix all that I've done
If I could start again
I'd throw it all away to the shadows of regrets
And you would have the best of me

I feel so much better
Now, that you're gone forever
I tell myself that I don't
Miss you at all
I'm not lying, denying
That I feel so much better now
That you're gone forever

There are times I could leave my heart wide open
There are days I believe I can heal wounds on me.
There are times I could come to you and hurt you
I can easily bring you tears
I could send you to hell I know you

I will let you down, I'll

Let you down, I'll

When do you finally trust me
Finally believe in me

Just let me say one thing
I've had enough
You're selfish and sorry
You'll never learn how to love

The tears we've cried
This love has died
Your by yourself
Here tonight
It's what we hide
With every lie
Your by yourself
LIAR

Just go

(Don't look back!)
Just go
(Never look back!)
Just go
(Don't look back!)
(Never look back!)

I Chose
To Forget All The Rest
Cause Your The Best
I Love Ya to Death
I Took A Bullet To My Bulletproof Vest
And It Hurt
Ow!
Ya Know It
I Love Ya To Death

I'm not listening, not anymore
The more I learn, the more I ignore
I'm not listening, not anymore
The more I hear, the more I ignore
I'm not listening, not anymore, No

P.s. Šodien atklāju batuta lēkāšanas sezonu ^^
P.s.s. "5:0 altu sliktā" xD (Inside joke)

Papa Roach - Lovehatetragedy

ZZ =]

Hehey! šodien bija Fōrša diena! Skolā, nu - kā jau skolā, nekas interesants stundās nenotika. Bet, pateicoties tam, ka vakarā mūsu klase piedalījās ZZ čempionātā, vismaz tiku vaļā no vācu valodas briesmīgā kd! (happy)
Pēc stundām ar Ievu, Gitu un Lāsmu gājām uz Rimī, tad uz Lāčplēša parciņu sēdēt zālītē ^^ Jauki.


Tad uz trijiem gājām atpakaļ uz skolu, lai sapulcētos klasē, sagatavotos ZZ čempionātam. Visiem bija balti T-krekliņi ar speciāli uzkrāsotām kāršu zīmītēm (Kārtis bija mūsu klases simbols - kā nekā, spēlējam gandrīz katru starpbrīdi) + vēl meitenes bija izdomājušas pie melnām lentītēm piestiprināt kārtis, ko uzsiet uz galvas un rokas. Izskatījās forši! Lai gan es kā vienmēr nedaudz izcēlos - man uz krekliņa nebija zīmējuma, tas bija vienīgais lencīškrekliņš -_- Eh, ko lai dara...


Sataisījāmies, dabūjām sponsoru dāvaniņas (ActiveFit batoniņus un Everest ūdeni) kā arī uzlīmītes ar numuriem (Tādiem, kādi parasti sportistiem uz mugurām olimpiskajās spēlēs bija ). Sagatavojāmies sacensībām, devāmies uz halli.
Sākumā noskatījāmies 6.-8. klašu apbalvošanu, tad dejoja karsējmeitenes NENORMĀLI īsos svārciņos (Džekiem gan jau patika xD), tad dejoja Skolotājas xD, pēc tam mums bija jāsauc klases sauklis... Un tad sākās uzdevumu pildīšana. Kopā bija 10 dažādi uzdevumi - es piedalījos 5 no tiem. Bija interesanti, agrāk nebiju neko līdzīgu darījusi.
Piedalījos batuta stafetē - bija jālēkā uz batuta un lecienā jāķer bumbiņas, bet protams es notizlojos, noķēru tikai 2 no 5. (Tā bija ne tikai mana - arī metēja vaina xD)
Forša bija "Aklā spēle", kur 9 no 10 cilvēkiem (tajā skaitā man) aizsēja acis, vajadzēja nostāties rindiņā, iziet trasi nepieskaroties konusiņiem, zvaniņiem ar redzošā cilvēka palīdzību, kurš nedrīkstēja runāt - tikai caur pieskārieniem paskaidrot, kur jāiet. Bija kruti!
Foršs pārbaudījums likās, kur jāizvairās no striķos iesietiem milzīgiem maisiem, jānoskrien pa laipiņu pēc iespējas ātrāk, nepieskaroties zemei. Apbrīnoju, kā tik ātri to paveicām! O_O
Atspolskrējiena sacensībās Karīna pat dabūja labāko rezultātu! Apsveicami! =]
Spēlē, kur visa klase atbildēja uz dažādu tēmu (Mūzika, sports, kultūra...) jautājumiem, gadījās viens "Kurā valstī radās emo stila mūzika?" Pēc jautājuma izskanēšanas VISA klase vnk paskatās uz mani. Biju kind of šokā. :D Visi uzskata mani par emo. STILĪGI! :D ^^
Bija vēl daudzi citi uzdevumi - ar uzpūšamajiem šķēršļiem, pamperiem u t t, bet nu...
Dimžēl 7 man bija jāskrien uz pēdējo autobusu, nevarēju palikt uz apbalvošanu... Tik ļoooti gribējās! bet nu aizgāju... Tāda pati - sporta tērpā, ar kārtī uz galvas un rokas. :D Būtu jūs redzējuši, kā cilvēki uz ielas noskatījās xD Divi pat pajautāja, vai man nav auksti. Auksti? Drīzāk karsti pēc tādas jožšanas uz pieturu!
Tagad tiku mājās, uzminiet nu! MUMS 1. VIETA! PARTY! AAAAAA! Velns, tik ļoooti gribējās palikt līdz galam! Tāda škrobe! Dabūjām foršos krekliņus, čemodānu. Vnk tik superīgi! Pat garastāvoklis uzlabojās vēl vairāk! Uff, tagad varēsim gatavoties finālam. ^^

Queen - We Are The Champions