Zaļā tēja patīk man.

Labrītiņ, tauta!

Mēģināšu kaut ko sarakstīt te atkal, šoreiz Bija domāts, ka dabūsiet arī video, bet, tā kā bloggeris niķojas un viņam visu laiku uznāk Errors, tad šis prieks jums atkrīt.

Tātad, centīšos kaut ko atcerētes. Nē, laikam būs jāņem talkā dienasgrāmata. Slikta atmiņa.

Vakar vakarā (12. jūnijā) ar Marci, Anci un Evi bijām uz Karalisko anekdošu šovu. Tā smējāmies. Kā man patīk Dailes un Latvijas Nacionālā teātra aktieri! Viņi ir tik jautri! Ja man būtu tāda humora izjūta... xD Bet laikam x to būs izsitusi... :D
Bet nu šovs bija labs. Daži skatītāji arī tika iesaistīti. Viņi dabūja pa bundžai alus. Jaukās balvas, heh. Bija arī lielais konkurss, kura galvenā balva - brauciens 2 personām ar Tallink prāmi uz Zviedriju uz 3 dienām. To varēja dabūt, ja uz izdalītās lapiņas uzrakstītā anekdote vadītājiem likās vissmieklīgākā. Šo balvu ieguva... Eve! :o Tiiik kruti! Anekdote, manuprāt, pastulba, bet nu... xD Interesanti!

13. jūnijā bija garlaicības pilna diena (vismaz no rīta). Bet tad...

...mani pārtrauca Marcises zvans, kura, kā man tobrīd likās, mani sauca pie viņas uz dārza tusiņu, bet beigās izrādījās, ka bij dārzeņu tusiņš. xD Tā arī bija, no sākuma aizgājām līdz Kibitskam, nopirkām kolu, čipšus un saldējumus (forši dārzeņi :D), tad aizgājām uz Parka ielu, sēdējām virtuvē un ēdām sagrieztus dārzeņus, raisījās foršās sarunas.Kaut tā būtu biežāk!
Vēlāk devāmies pastaigā uz tiltu. Bet pa ceļam manījām - uzmini nu!- lieelu ezi! Tāda peciņa! ^^ Pabarojām to ar saldējumu, nosaucām par Timmiju, es to paglaudīju un nofilmēju. Tad devāmies tālāk...

Tā kā šodiena (14. jūnijs) bija lietaina, tad visu laiku pavadīju telpās. Biu pie Marča, atnāca arī Andža. Uzminiet nu, ko darījām? Jā, spēlējām galda spēles, kā tas bija vecajos, labajos laikos (baigi sen, haha). Es taču teicu, ka vienmēr zaudēju. Viemnēr. Visās spēlēs. xD izspēlējām UNO, tad Riču Raču, tad Latviju. Man vienkārši ''veicās". Bet vienalga, man patīk šīs spēles! Un vienmēr patiks. ^^

Tad 15., 16., 17. un daļu no 18. jūnija pavadīju Rīgā pie mammas un māsas.

Man patīk, ka pie mammas var pasportot. Griezu to "magnētisko riņķi", kuru visu laiku reklamē Top Shopā, braucu ar ritenīšlietveidīgo trenažieri (???), kā arī beidzot sāku ikdienas 5 km skriešanu. Wee, skriešana jau norit veselu nedēļu. Beidzot saņēmos! xD. Rezultātā uz sāniem to tā riņķa man ir milzīgi, violeti, sāpoši zilumi zilumi, no ritenīšlietas prese sāp kā... sen nav sāpējusi, bet skriešana gan man iepatikās, tā neko nav sliktu izraisījusi. Tagad turpināšu skriet no rītiem arī turpmāk, lai gan šeit, Brankās, tas būs grūtāk - te nav stadiona, kur skaitīt, cik apļus esi noskrējis.Žēl gan. tādēļ šei vēl lecu ar lecamauklu. Mana mīļākā nodarbe. ne velti minūtē varu nolekt 198 lecienus ^,..,^ Nevar tak zaudēt formu! xDDDDD

Es jau jūtu, ka pēc šī ieraksta izlasīšanas mani kāds sitīs... Nevajag :D

Es tikko atcerējos. Vēl 2 dienas un tad... Tallina un 30 SECONDS TO MARS!!! YAAAAAAAAAAAAAA! Gaidu, gaidu, gaidu! ^^

mana matu krāsa, cik saprotu, vēl joprojām nav sasniegusi Jelgavas pastu. Cerams, ka vismaz līdz jūlijam tā beidzot atsūtīsies. -_- Mani kaitina gaidīšana. Domājams, ka vismaz līdz Engures braucienam izdosies nokrāsoties... vai vismaz līdz Krievijai...

Un jā, no 3. līdz 10. jūlijam būšu Engurē! Tad ierakstu toč varat negaidīt! :D Ceru, ka tajā nedēļā būs silts, saulains, vasarīgs laiks. Es gribu beidzot nosauļoties! xD Un labākā vieta tam ir Engure.

Heh. Kārtējā nakts atkal pavadīta murgojot. Kādēļ man pēdējā laikā rādās tādi murgi, kuru dēļ jāpamostas? Un vairs pat gulēt negribas. pietam šie stulbumi nebūt nav saistīti ar kaut kādām tur šausmenēm vai vēl sazin kādām katastrofām. Sapņos vienmēr esmu kaut kādās nepazīstamās vietās (piemēram, aizpagājušajā naktī biju debesskrāpja 27. stāvā. Pat nezinu, kā apzinājos, ka esmu tieši tur. O_O), taču ar pazīstamiem cilvēkiem. Un tās situācijas ir vienkārši... EPIC! Par brīnumu pat atceros to, ko redzēju, lai gan parasti tā nekad nav.

Nekad neesmu atcerējusies, ko redzu sapņos, bet tagad... Kaut kāds sviests. Pietam viss tik brutāli, nejēdzīgi, slimi... Un nē, marci, vari neuztraukties. Es nevienu netaisos nogalināt. Arī pa miegam. Man nav novirzes. Nu, varbūt nelielas...

...Atradāmies debesskrāpja 27. stāvā, apsēdāmies baltas ādas dīvānā. Es pašā malā, man blakus marcis, te negaidīti viņai blakus piesēdās Y. Pat sapnī biju šokā. Un tad sākās pilnīgākais murgs. Visi kaut kur pazuda, paliku tikai ar Y. Es paņēmu Y kāju un gribēju iekost, bet nez kāpēc, lai kā arī es censtos, nevarēju neko izdarīt. Tad pēkšņi Y strauji piecēlās un sāka skriet apkārt pa istabu. Izrādījās, ka man ap kaklu ļoti daudzās kārtās ir apsieta smalka, bet smaga ķēdīte. Es to noņēmu, sasēju kā lasso un mēģināju noķert Y . WTF!? Tas tik bija stulbums. Y izskrēja pa kaut kādām mistiskām durvīm, es skrēju līdzi, bet vairs viņu nevarēju atrast. Vairs nebija neviena. Tikai es vienatnē milzīgā debesskrāpī ar ķēdēm, kas mani vilka uz leju. Un tad mani pārņēma skumjas, no kurām arī pamodos.

Un šitādas atmiņā paliekošas pērles tagad man rādās ik nakti. Pēc tām pat iemigt vairs nevaru, visu laiku smedzeni berzē. Kaitina. -_-

Labi, esat iepazīstināti ar manu slimīgo pusi, tagad es mierīgi varu iet ravēt zemenes. Oh, yaay me!

30 Seconds to Mars - Battle of One

Vasara

Fjū, varbūt beidzot saņemšos un kaut ko uzrakstīšu. Ļoti atvainojos, ka tā sliņkoju, bet man nebija noskaņojuma izpausties. Un ar katru dienu ir arvien vairāk, ko rakstīt, tādēļ vēl jo mazāka kļuva vēlme drukāt. Bet tagad beidzot tas jāizdara - nevar tak palaisties! Labi, centīšos pa druskai no visa te salikt.

19. maijā biju uz brīnišķīgu izrādi "Ziema" Krievu drāmas teātrī.

„Gleznains ziemas pasaku mežs, debesīs – zvaigznes. Pasaku mežā parādās Sniegbaltīte”, - tā sākas dramaturga, aktiera un režisora Jevgeņija Griškoveca luga.
Luga ir nostalģija, pārdomas, līdzpārdzīvojums. Tā garantē iejūtīgu līdzdalību. Divi cilvēki, kas salst sniegotā mežā, gaida, atminas – un saņem otru iespēju, turklāt ne tikai vienu. Bet varbūt, ka tās ir tikai viņu iedomas?

Visa darbība norisinājās tiiik mazā skatuvītē - drīzāk melnzemes smilšu kastē, kur zem zemes bija izgaismots pamats. Izskatījās iespaidīgi. Un tās piemīlīgās, baltās, pūkainās cepures ar zaķa un lāča ausīm! aaah <3 Es arī tādu gribu!


Tā, turpināšu ar ZZ čempionātu - gāja visādi. kopumā interesanti. Es piedalījos ļoti maz uzdevumu pildīšanā... pārsvarā noskatījos. Bet nu, Labi, ka tur bija daudz dažādu interesantu stendu. Īpaši brīvajā laikā man patika skatīties, kā Gita kā pro dejo uz paklājiņa - nu tā, kur uz ekrāna tās bultiņas rāda, tev jāuzkāpj. Visi bija šokā. Epic! Tad es dabūju pa brīvu veselu kaudzi baloooniņu un biju laimīga! Vēl pa brīvu dabūju putriņas, tās ātri pagatavojamās. Bija labas! ^^ Un arī dažādus sīkumus - aproci, nozīmīti, uzlīmes, kartiņas... viskautko. Tad vēl ar Gitu, Lāsmu un Ievu aizgājām uz kkādu Rīgas viesnīcu, uzbraucām uz 24 (??) stāvu un vērojām skaisto skatu pa lodziņu. Stilīgi! :D Bijām arī Maķītī - puslīdz neveselīgi tur paēdu ar McRoyal burgeru, salātiem un kolu. (n_n)
Kā jau biju domājusi - klase neieguva nevienu no četrām augstākajām vietām, bet tomēr kkas labs bija - mēs iepatikāmies Ādažu čipšiem, tādēļ ieguvām simpātiju balvu - katram dalībniekam pa 2 pakām. Nom, nom. :P Dienas beigās biju pārsalusi, bet laimīga - ar kaudzi dažādu sūdiņu un baloniem.



Tā, ko vēl aizmirsu pastāstīt? Kas bija tālāk? Vot tā ir, kad neraksta uzreiz, aizmirstās!
Labi, tad beidzot pienāca pēdējā skolas diena - liecību izdošana. mans mērķis tika panākts - man ir augstākā vidējā atzīme klasē (8.4), nav zemākas atzīmes par 7. Yaay. Nenolaižos.
Pēc liecību saņemšanas ar evi, Marci un Anci devāmies uz čilli Picu, tur "nosvinējām", izdzerot pa kokteilim. Nom, tā "mīlošā sirds" (???) ir gaaaršīgs! un tagad es neatceros, ko darījām vēlāk. Ā, jā, aizbraucām mājās, tad es devos pāris stundiņas pasauļoties, bet jau 5 satikāmies ožos, pavazājāmies, aizgājām līdz Hesītim, atkal ēdu salātus (šoreiz bez burgera), tad minos mājās. jauka dieniņa bija!

3. jūnijā ar Ancīti devos uz Rīgu. Devāmies uz Forum cinemas, lai beidzot noskatītos "Hangover 2". Tik labu filmu sen neesmu redzējusi - smējos nepārtraukti! :D iesaku visiem!

Pēc lielās popkorma pakas un kolas izdzeršanas, abas laimīgas devāmies uz Vecrīgas veikaliem, tur kā parasti neko īpašu neatradām. Ā, ne, pag. Ance dabūja jaunas saulenes! Es arī dažas īpaši interesantās piemērīju, man jau patika! Beigu beigās nonācām Origo veikalos.un tur atradām to - Visideālāko aksesuāru veikalu uz pasaules - Diva. es tur gribu bezmazvai VISU! Ja tikai būtu nauda... bet nopirku gredzenu un superīgus auskariņus. Jā, man patīk zila krāsa un spalvas ^^

man patīk sarunāties ar Anci. parasti tādas interesantas sarunas sanāk. Tagad neatceros par ko, bet nu...
Vilcienā vēl saņēmu īsziņu no sen neredzētā Čakāna, kurš pasauca vakara pastaigā, tā ka vismaz nebija vienai no Ožiem jāiet mājās. Viņš ir kļuvis emocionālāks!(izskata ziņā) Un viņam atkal ir jauna meitene :D Atkal! xD Gunta laikam. ok, whatever

Tā. 4. jūnija vakarā mani pasauca Sabīne, Kikis un Gundega spēlēt volejbolu. Tiiik forša spēle! Kaut tādas būtu biežāk! Uzzināju, ka orķestris vasarā laidīs uz Poliju, Kikis tiks iespējams uz Coldplay konci, bet es to visdrīzāk skatīšos kīnoteātrī! ^^Un Gundega ar Sofiju ir dabūjušas kleitas un kurpes izlaidumam - gribas ātrāk redzēt! āāā, būs tik ideāli! Tik jāizdomā, kādas puķes dāvināt! (baigā problēma xD)

Un šodiena... jauka! Biju pasu nodaļā - beidzot saņēmu to jauno, sarkano pasi! Interesanti, kādēļ tur iekšā ir zelta putns? Bet man jau patīk. Un Pēc tam man bija jāiet pie frizieres - Martas ieteiktā. Ļoti forša, man patika, ka varēja parunāties! :D Un beidzot nogriezu matus! Nākošnedēļ atkal iešu - bet šoreiz krāsošu. Būs jums pārsteigums (nu, kā kuram) Bet pagaidām tā --->

Ah, cerams, ka vairs nebūs tādas sliņkuma uzplūsmas. Gan jau drīzumā atkal ko uzrakstīšu. visdrīzāk, ka jau šajā ierakstā daudz ko esmu aizmirsusi ierakstīt, bet esmu taču aizmārš, īpaši vasarā! man piedodams. un, ja kāds vēlas kaut kur pabraukāt ar riteni - pasauciet mani arī! Bučas! :*

One Republic - All We Are